ceturtdien, 2007. gada 26. aprīlī plkst. 21.00 kinoteātrī KSuns.
vada asoc. profesors Viktors Freibergs

Suburbia kā pēc stingri noteiktiem ģeometriskiem principiem un vizuāli vienveidīgi veidota telpa gan literatūrā, gan kino kalpo par puritānisma, liekulības, un konformisma metaforu, un mietpilsoniska dzīves uztvere tiek saistīta ar vardarbību un ļaunumu (piemēram, Denisa Hopera 1969. gada filmā Bezbēdīgie braucēji (Easy Rider). Piepilsēta ir centrālā telpiskā un tematiskā kategorija tādu autoru darbos, kā Roberta Oltmena filmā Īsie stāsti (Short Cuts, 1993), Frenka Perija Peldētājs (The Swimmer, 1968), Pītera Bogdanoviča Pēdējais kino seanss (The Last Picture Show, 1971), Deivida Linča Zilais samts (Blue Velvet, 1986) un citās lentēs.

Vide, kas balstīta uz stingri definētiem arhitehtoniskiem un uzvedības principiem veicina stereotipisku domāšanu, līdz ar to apdraud cilvēka personisko integritāti, sociālā maska kļūst par identitātes surogātu.

Fragmenti no filmām: Easy Rider (1969), Short Cuts (1993), The Swimmer (1968), The Last Picture Show (1971), Blue Velvet (1986)